Для преподавателей , курсантов и их знакомых будут прочитаны две лекции на руском языке

Uzņemšanas noteikumi.

5.-11.klašu skolēnu uzņemšana maksas grupās sākumnodaļā un pamatnodaļā tiek veikta 3 reizes gadā janvārī, maijā, septembrī.

Bez pārrunām tiek pieņemti skolēni uz lietišķo nodaļu. Bez pārrunām tiek pieņemti olimpiāžu godalgas ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā. Reflektants uzrāda administrācijai diplomu vai liecība.

Līdz 11.05.2008. pēc pārrunas rezultātiem tiek pieņemti pārējie skolēni. Reflektants vienojas ar administrāciju par pārrunas laiku un uzrāda administrācijai liecību vai izziņu no skolas.

11.05.2008 pārrunas notiks SIA “Progmeistars” telpās (Pulkveža Brieža 6-1). Lai Jūs pielaistu pie testēšanās, Jums vajadzētu piereģistrēties caur internētu vai pa telefonu 67336035.
Pārrunas sākums tiem, kas stājas uz pamatnodaļu, plkst.10.00, bet tiem, kas stājas uz sākumnodaļu, plkst.12.00. Līdzi jāņem pildspalva un skolēna apliecība. Jāzina savs personas kods.

Pārrunas rezultāti tiks izlikti 12.05.2008 pēc plkst.12.00. Pieņemtie pēc pārrunas 11.05.2008. rezultātiem, maksā un reģistrējas 12. – 15. maijā.

Piereģistrēties var pie kursu sekretāres un pa e-mail kursi@progmeistars.lv

Izlaidi nodarbību – zvani uzreiz!

Mums bieži jautā, ko darīt, ja ir kavēta nodarbība. Paskaidrosim, izmantojot konkrētu piemēru.

Šajā semestrī pamatnodaļa sāka strādāt ceturtdienās, sākumnodaļa – svētdienās, bet lietišķā – pirmdienās. Ja kursants izlaidis, piemēram, nodarbību pamatnodaļā pirmdien, bet otrdien vai trešdien ir tā paša semestra nepilna grupa, tad mēs varam piedāvāt apmeklēt vienu nodarbību šādā grupā. Ja pamatnodaļas kursants izlaidis nodarbību trešdien, tad analoģiskas nodarbības citās grupās vairs nebūs. Atgādinām, ka 5 nodarbību izlaišana semestra laikā draud ar atskaitīšanu no kursiem. Tāpēc, ja esi izlaidis nodarbību – zvani uzreiz!

Godājamie absolventi un kursanti! Uzdrošinieties!

Mēs jau informējām jūs, ka mūsu kursus atbalsta virkne ļoti solīdu firmu, piemēram, FMS un DnB Nord. Programmeistariešu “diasporas” tur jau ir ievērojamas, un pēc pašu firmu lūguma, turpina palielināties. Tas ir dabisks process, jo gan darbs ir interesants, gan arī alga ir adekvāta. Firmu saraksts, ar kurām mums nodibinājies kontakts, turpina paplašināties. Jauniešu gaumes ir visdažādākās, un gribas atrast viņiem patīkamu darbu.

Dažreiz universitātes vai koledžas studentam ir jāatrod prakses vieta. Un šajā ziņā mēs esam gatavi palīdzēt. Bieži vien prakse beidzas ar uzaicinājumu pastāvīgā darbā.

Neuztraucieties, kursos iegūtās zināšanas ir pietiekamas, lai kvalitatīvi veiktu darbu. Tiesa, absolventiem, kurus mēs nosūtām uz DnB, kursi organizē bezmaksas papildus apmācības atbilstoši šīs bankas specifikai.

Kā jūs zināt, mūsu pasniedzēji pamatā ir mūsu pašu kursu absolventi. Vēl vairāk, pēc izveidojušās tradīcijas sākumnodaļā strādā arī pamatnodaļas kursanti. Beigt skolu ar ieraksts CV par pasniedzēja stāžu, un ne jau kaut kur, bet “Progmeistars” kursos, tas ir visai lietderīgi un prestiži.

Pamatā mēs paši nosakām jauniešus, kuri var strādāt firmās vai kļūt par mūsu kolēģiem. Taču, godātie kursanti, izrādiet iniciatīvu. Uzdrošinieties! Tikai, lūdzu, neapvainojieties, ja mēs nevarēsim atrast pielietojumu jūsu talantiem.

Algolam — 50 gadi!

http://notes.sochi.org.ru/wpkeys

http://club.shelek.com/viewart.php?id=237

http://ru.wikipedia.org/wiki

Paskatieties arī rakstu «Fortrana izveidotājs Džons Bekus» КурсоWeek #60

Savu nosaukumu «ALGOL» ieguvis no vārdu ALGOritmic Language saīsinājuma, kas tulkojumā nozīmē «algoritma valoda», lai gan sākumā to sauca par IAL (The International Algebraic Language). Algoritma valodas izstrādāšanu 1955.-1956.gadā uzsāka Skaitļošanas tehnikas asociācija ASV (ACM) un

vācu lietišķās matemātikas un mehānikas biedrība (GAMM) Eiropā. 1958.gadā ACM un GAMM sagatavoja kopīgu sākotnēju atskaiti par valodu, kas ieguva nosaukumu ALGOL-58.

Konferencē Parīzē 1960.gada pavasarī septiņu valstu — ASV, VFR, Anglijas, Francijas, Dānijas, Nīderlandes un Šveices pārstāvji pēc plašas apspriešanas apstiprināja uzlaboto valodas versiju, kuru nosauca par ALGOL-60. Programmēšanas valoda ALGOL-60 ietvēra sevī visu jaunāko, ko tās rašanās sākumā (50-to gadu beigās) bija izstrādājuši teorētiķi un praktiķi, taču rūpniecība un militāristi to uzņēma visai vēsi un tā neguva pienācīgu atzinību.

Taču neskatoties uz to, ALGOL-60 (tālāk — Algol) loma programmēšanas valodu vēsturē ir milzīga, jo idejas, kas ielikta šajā valodā, guvušas tālāku attīstību un radījušas veselu plejādi tā saucamo «algolam līdzīgo valodu», kuru vidū pirmkārt atzīmējama Pascal, bet Pascal vēsturi citādi kā par triumfu nevar nosaukt. Bez tam šīs valodas savas attīstības procesā savukārt kļuva par pamatu vēl attīstītākām un jaudīgākām valodām.

Algol'a lomas savdabība informātikā izpaužas arī tādejādi, ka šī valoda kļuva par algoritmisku, atšķirībā no citu valodu lielākās daļas, kuras ir programmēšanas valodas. Šos jēdzienus bieži jauc, bet tie nebūt nav sinonīmi. Algoritmu var realizēt praktiski jebkurā programmēšanas valodā. Algol'a īpatnība ir tā, ka šai valodai piemīt nepārspējami izteiksmes līdzekļi algoritma noteiktai un smalkai prezentācijas (īpašības, kuras Deikstrs vērtēja augstāk par visu). Tā rezultātā, nesaņēmis rūpniecībā atzinību kā programmēšanas valoda, Algol kļuva par de-facto standartu algoritmu publicēšanai zinātniskajā vidē. Tā, piemēram, Communications of the ACM lappusēs ilgus gadus tam tika dota priekšroka, salīdzinājumā ar citām valodām.

Algol izstrādāja komiteja, kura speciāli tika izveidota, lai izstrādātu augsta līmeņa vispārējas nozīmes valoda, kas būtu derīga zinātniskiem aprēķiniem (lai gan rūpniecībā tajā laikā valdīja eiforija, kuru radīja FORTRAN'a panākumi, akadēmiskajā vidē bija ļaudis, kuri spēja lūkoties tālāk un kuri redzēt, kādā strupceļā ar laiku ievedīs FORTRAN).

Interesanti, ka pirmo reizi vēsturē valoda tika noteikta formāli. Pēc likteņa ironijas Algol, kurš bija paredzēts kā konstrukcijas precizitātes un elegances pretstats tajā laikā izteiksmes ziņā trūcīgajam FORTRANam, tika aprakstīts ar Bekusa (FORTRANa izveidotājs) Normālās Formas modifikācijas palīdzību. Bekusa Normālo Formu pabeidza izstrādāt viens no komitejas locekļiem Pīters Naurs un turpmāk tā kļuva pazīstama kā Bekusa-Naura Paplašinātā Forma (BNPF). BNPF izrādījās tik ērta formālo valodu sintakses apraksta forma, ka turpmāk praktiski visas programmēšanas valodas tika aprakstītas šajā notācijā (vēl viens, netiešs Algola ieguldījums informātikas attīstībā).

Agola-60 izmantošanas procesā atklājās trūkumi, kas tika pieļauti projektējot valodu. 1962.gadā ar Informācijas apstrādes Starptautiskās federācijas (International Federation for Information Processing, IFIP) protekciju tika izveidota jauna komiteja, kuras uzdevums bija Algol'a labošana un pilnveidošana. Jaunās komitejas sastāvā bija daudzi zinātnieki ar pasaules vārdu, konkrēti Edsgers Deikstrs, Niklauss Virts un Tonijs Hoars.

Galvenā loma Algol-68 izstrādē bija A. van Veingaardenam, Amsterdamas Matemātiskā centra direktoram. Diemžēl viņa autoritatīvais vadības stils bieži radīja nesaskaņas kolektīvā un pat bija par iemeslu Hoara un Virta aiziešanai no komandas. Par to, cik smags zaudējums tas bija komandai, var spriest pēc šāda fakta: Virta priekšlikumi, kurus komiteja nepieņēma, tika ņemti par pamatu Algol W, kurš pēc tam pārauga Pascal'ā.

Algol-68 kritika noveda pie tā, ka NATO deva priekšroku citiem principiem un par labāku atzina Ada valodu. Padomju Savienībā bija Algol-68 izstrādes darba grupas (piemēram, Novosibirskas grupa, kuru vadīja akadēmiķis Andrejs Jeršovs), bet plašu izplatību valoda arī neguva.

Koda piemērs Algol-60 valodā

procedure Absmax(a) Size:(n, m)

          Result:(y) Subscripts:(i, k);

  value n, m;

  array a;

  integer n, m, i, k;

  real y;

comment Matricas a, izmēra n uz m, elementu maksimālais absolūtais lielums tiek nodots rezultāta veidā y, bet tās indeksi — i un k parametros;

begin

  integer p, q;

  y := 0;

  i := k := 1;

  for p:=1 step 1 until n do

    for q:=1 step 1 until m do

        if abs(a[p, q]) > y then

        begin

          y := abs(a[p, q]);

          i := p; k := q

end

end Absmax